?

Log in

No account? Create an account
 
 
04 May 2011 @ 12:37 am
Latvijas kuģniecības biedrības  
Helmsing&Grimm
fonds 1764
Dibinātāji J.Helmsings (holandiešu pēctecis) un E.V.Grimms.Kompānija dibināta 1835. gadā.Nodarbojās ar lauksaimniecības preču eksportēšanu un angļu mašīnu importēšanu.Augot apgrozījumam 1899. gadā tika nodibināta firma Krievu - Baltijas kuģniecība (fonds
7212) un 1901.gadā Rīgas ātrgaitas kuģu biedrība.Filiāles darbojās Liepājā (kopš 1888.g.), Ventspilī (kopš 1902.g.), Pērnavā, Arhangeļskā un citur.Kompānijai piederēja 16 kuģi, no kuriem 6 apkalpoja maršrutus no Rīgas uz Lielbritāniju.
Pirmā pasaules kara laikā
Helmsing&Grimm zaudēja savus kuģus un uz kādu laiku kļuva par mākleru kompāniju. Vēlāk daļu savas flotes izdevās atgūt.Kompānija bija arī Krievu - Baltijas kuģniecības kuģu līdzīpašniece un akciju sabiedrības Ziemeļaustrumi kuģu rīkotāja (1930.-1932.g.) 1935. gadā Krievu - Baltijas kuģniecība pārdeva savus kuģus un pārtrauca pastāvēšanu.1940. gadā Helmsing&Grimm rezidence tika pārcelta uz Dancigu (tolaik Vācijā).Patlaban tā atrodas Hamburgā.

P.Dannenbergs
f.2698
Dibinātājs Pēteris Dannenbergs dzimis 1877. gadā Valmieras pagastā.1895. viņš iestājās K.Ohsa kokmateriālu eksporta firmā par mācekli, paralēli mācījās Rīgas tirdzniecības biedrības vakara kursos.
Vairākus gadus vēlāk Dannenbergs jau bija kļuvis par ietekmīgu cilvēku firmā un panāca tās pāreju savā īpašumā. Kādu laiku firma vēl nodarbojās ar kokmateriāliem, bet ap 1910. gadu Dannenberga interese pievērsās kuģniecībai.Eksporta ienākumi ļāva iegādāties anglijā ražotus tvaikoņus Balva ( ražots 1885. nopirkts 1911.), Biruta (būvēts 1889., nopirkts 1912.), Velta (būvēts 1890, nopirkts 1914.)
Sākoties pirmajam pasaules karam kuģniecības konpānijas valde pārcēlās uz Petrogradu.Arī pats Dannenbergs ar ģimeni devās uz turieni.Rīgā viņš atgriezās 1918. gadā. 1919.-1920. gadā ieņem Jūrniecības departamenta direktora vietu.Drīzumā dibina un izrīko Latvijas tirdzniecības un rūpniecības banku (f.4815) un atjauno savas kuģniecības kompānijas darbību.Rīgā viņa kuģniecības kompānijas kantoris tika atvērts 1921. gadā un tai piederēja tikai viens kuģis, ko izdevās reevakuēt no Petrogradas - Velta.


DANNEBERGS Pēteris * 47. g. v. + 19.07.1925. Berlīnē
                Konsuls,
                Firmas „P. Dannebergs“ šefs,
                Nopelniem bagātais reiders,
                Latvijas jahtkluba dibinātājs un valdes loceklis,
                Latvijas tirgotāju savienības galvenās valdes loceklis,
                Spedicijas un transporta A/S „Teka“ dibinātājs un revīzijas komisijas loceklis,
                Rīgas biržas vecākais un komitejas loceklis,
                A/S „Lateksim“ valdes loceklis,
                Latvijas tirdzniecības un rūpniecības bankas valdes loceklis,
                Latvijas kuģu īpašnieku savienības priekšnieka biedrs,
                Apdrošināšanas un transporta A?S „Latvijas Lloids“ valdes loceklis,
                Rīgas ostas kuģniecības biedrības valdes loceklis,
                A/S „J. Taube“ valdes loceklis,
                A/S „Valters un Rapa“ revīzijas komisijas loceklis,
                Tvaikoņu „Biruta“, „Velta“ un velkoņu „Kaija“ un „Akots“ līdzīpašnieks.
                25.07.1925. Jāņa draudzes kapos R.
http://www.biographien.lv/D_nekro.html

Pēc Pētera Dannenberga nāves visu darbību manto vecākais dēls Pauls.Tagad kompānijai jau pieder vēl divi kuģi Balva II (būvēts 1884. Anglijā) un Konsuls P.Dannenbergs (agrāk Dungeness, 1904.g.)
Flote turpina pieaugt.1933. gadā tajā jau ir seši kuģi.Kopumā kompānijai piederējuši 13 kuģi, kas veica reisus uz Rietumeiropu ar ogļu un koksnes kravām. Interesanti ka Konsuls P. Dannenbergs bija pirmais Latvijas kuģis uz kura uzstādīta ierīce, kas ļauj noteikt kuģa atrašanās vietu ar radio palīdzību.
Kompānija pastāvēja līdz 1940. gada29. oktobrim, kad to nacionalizēja. Viens no kompānijas velkoņiem Mednis (būvēts Dānijā 1893. gadā) strādāja Rīgas ostā līdz pat 1970. gadam.

Brāļi Zēbergi
Latvijas jūrniecības un kuģniecības biedrības, sabiedrības un firmas (f. 2373)

   

Andrejam Zebergam (1828 - 1881) piederēja neliels uzņēmums, kas nodarbojās ar kuģu uzkraušanu, un divi buru kuģi.To arī var uzskatīt par ģimenes biznesa pamatu.No 1874. gada viņš pamatā sāka nodarboties ar kuģniecību un 20 gadu laikā uzbūvēja 13 buru kuģus. Kārlis Heinrihs (1859- 1928)  sāka savu uzņēmējdarbību kā "štaueris", tas ir, kuģu kravu uzņemšanas speciālists. Kopā ar brāli Robertu (1860- 1909)  uz mantoto tēva burinieku un kapitāla bāzes 1898. gadā izveidoja kuģniecību "Brāļi Seeberg". Tajā pašā laikā kompānija iegādājās pirmo
- vismaz 30 gadus ekspluatētu Anglijā būvētu tvaikoni General Totleben. 1900. gadā - General Skobelew. 1912. gadā kompānijai jau pieder 13 tvaikoņi.Pavisam 40 gadu pastāvēšanas laikā (1898. - 1939.)  kompānijai piederēja 12 buru kuģi un 17 tvaikoņi.
Pirmais pasaules karš Zēbergu biznesu iedragāja. 1918. gada nogalē, lieliniekiem tuvojoties Rīgai, Kārlis Zēbergs kopā ar ģimeni pārcēlās uz dzīvi Vācijā, kur arī mira no sirdsslimības 1928. gada 5. septembrī. Vectēva un tēva darbu turpināja Kārļa dēls Arturs
(1888- 1964).
Artūrs kompānijas vadību pārņēma 1920. gadā. Savulaik viņš bija studējis Leipcigas augstākajā tirdzniecības skolā. 
1919. gadā viņu arestēja Padomju vara apvainojot spiegošanā, bet pat pēc nāves soda pasludināšanas Artūram tomēr izdodas izglābties.
Kopš 1924. gada A.Zēbergs ir kuģniecības firmas
Latvijas-Beļģijas līnija līdzīpašnieks, ko viņš pats arī ir dibinājis.No 1926. - Somijas ģenerālkonsuls Latvijā, vēlāk Latvijas kuģu īpašnieku savienības un Rīgas biržas komitejas priekšsēdētājs.
Leipcigā iegūtā izglītība iespaidoja viņa lēmumu pārcelt savu darbību uz Vāciju.1939. gadā viņš pārceļas uz ščetinu, kur dibina firmu Artur Seeberg Shiffsmakler.Pēc 10 gadiem A.Zēbergs pārceļas uz Beļģiju.1954. gadā, lai viņam piederošie kuģi varētu kuģot zem britu karoga, Lielbritānijā tiek nodibināta firma  Beltyne Shipping Co, bet 1959. gadā viņš pilnībā pārceļas uz Kanādu.

F.Grauds
(f.2373)
Tālbraucējs kapteinis Fricis Grauds (1888- 1942) 1913. gadā ar tālbraucēja kapteiņa grādu beidza Ventspils jūrskolu un kuģoja uz burukuģiem un tvaikoņiem, kas piederēja viņa tēvam E.Graudam (1863- 1911), kā arī uz pašam piederošajiem kuģiem.Līdz 1. pasaules karam F.Grauds piedalījās buru kuģu būvē un pats bija dažu burinieku īpašnieks.Kara sākumā Fricis atradās Arhangeļskā.
Nākot pie varas komunistiem, Grauds devās uz Angliju, bet pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas atgriezās dzimtenē un aktīvi sāka tirdzniecības flotes atjaunošanu, sasniedzot vislabākos rezultātus, un buru sporta attīstīšanu.
1921. gadā dinātajai kuģniecības kompānijas F.Grauds kapitāls bija 500 tūkstoši latu.Kompānijas pastāvēšanas laikā kopskaitā tai piederēja 23 tvaikoņi, Fricim Graudam un tā ģimenes locekļiem kopumā piederēja 25 tvaikoņi.Viņš bija lielākais Latvijas kuģīpašnieks, kurš pats faktiski vadīja visu, arī ģimenes locekļiem formāli piederošo, kuģu ekspluatāciju.Bizness ritēja veiksmīgi - kad 1940. gadā, pēc okupācijas visi īpašumi tika nacionalizēti, firmai parādu nebija, bet tās kontos atradās apmēram 600 tūkstoši latu.
Zaudējis visu īpašumu un ienākumus Grauds kādu laiku strādāja par zemesmēlāja Kurzeme kapteini. 1941. gada 14. jūnijā viņu arestē un izsūta. Fricis Grauds mirst 1942. gadā Solikamskā.
Pēc 2. pasaules kara Grauda mantinieki atguva īpašumā kuģus, kas nebija rekvizēti, jo atradās ārpus Latvijas - Everagra (agrāk Curonia, būvēts 1911. ), Evertons un Ķegums (agrāk Everest, 1911.), un dibināja Ņujorkā kompāniju F. V. Grauds Shipping Company, kas pastāvēja līdz 60-ajiem gadiem.

(Izmantots Vladimira Orehovskija raksts http://www.chas-daily.com/win/2009/10/01/g_013.html?r=32&printer=1&)